Vai MI samazina kibernoziedzības slieksni: ko pierāda reāli uzbrukumu gadījumi?

Iedomāsimies cilvēku, kurš prot izmantot datoru, ir apguvis elementārus programmēšanas pamatus, bet nespētu patstāvīgi izstrādāt sarežģītu ļaunprātīgu programmatūru. Agrāk viņam būtu jāapgūst konkrētas tehnoloģijas, jāatrod pieredzējušāks līdzdalībnieks vai jāiegādājas jau gatavs rīks. Tagad daļu šo zināšanu iespējams pieprasīt MI sistēmai un izmantot tās palīdzību, lai strādātu ar kļūdām, datiem vai programmatūras komponentēm. Tas nenozīmē, ka šāds cilvēks automātiski kļūst par augsti kvalificētu uzbrucēju. Taču viņš var iegūt iespējas, kuru izmantošanai agrāk būtu vajadzīgas plašākas zināšanas vai citu cilvēku palīdzība.

2025. gada augustā Anthropic publicēja ziņojumu par ļaunprātīgu savu MI sistēmu izmantošanu. Viens gadījums attiecās uz personu ar ierobežotām programmēšanas prasmēm, kura izmantoja Claude, lai izstrādātu un piedāvātu izspiedējprogrammatūru. Tajā pašā ziņojumā aprakstīta arī datu zādzības un izspiešanas operācija, kurā MI palīdzēja veikt uzdevumus, kas citādi prasītu ievērojamu tehnisku sagatavotību. S01 Tātad ir konkrēti novērojumi, ka MI spēj samazināt noteiktu ļaunprātīgu darbību veikšanai nepieciešamo tehnisko zināšanu apjomu. Tomēr šie gadījumi neļauj aprēķināt, par cik procentiem samazinājies kibernoziedzības slieksnis visā pasaulē, cik daudz jaunu noziedznieku MI piesaistījis vai cik uzbrukumu bez tā nebūtu notikuši.

Lai jautājumu analizētu korekti, vispirms jānoskaidro, ko vispār nozīmē kibernoziedzības slieksnis. Vai runājam par nepieciešamajām programmēšanas prasmēm, operācijas izmaksām, tās organizēšanai patērēto laiku vai risku tikt atklātam? Šie faktori nav identiski, un MI ietekme uz tiem var atšķirties. Manuprāt, lielākais risks nav tas, ka pilnīgi ikviens ar MI tagad spēj uzlauzt jebkuru sistēmu. Daudz ticamāks un jau daļēji dokumentēts scenārijs ir pakāpeniska noteiktu noziedzīgu darbību pieejamības palielināšanās, vienlaikus saglabājoties nopietniem ierobežojumiem sarežģītu uzbrukumu veikšanā.

Apzīmējums “zemāks ieejas slieksnis” bieži tiek izmantots bez paskaidrojuma. Tas var nozīmēt, ka cilvēkam nepieciešams mazāk zināšanu, mazāk naudas, mazāk laika vai mazāk līdzdalībnieku, lai sasniegtu noteiktu rezultātu. Taču šīs dimensijas nedrīkst sajaukt. Piemēram, MI var palīdzēt sagatavot gramatiski pārliecinošu krāpniecisku vēstuli svešvalodā. Tas samazina valodas prasību, bet nenozīmē, ka vēstule tiks piegādāta, adresāts tai noticēs vai noziedznieks spēs iegūt naudu. Tāpat MI var palīdzēt veidot programmatūras fragmentus, bet cilvēkam joprojām jāspēj izvērtēt, vai tie strādā un kādas sekas rada.

Cita dimensija ir operacionālais laiks. Ja uzdevums iepriekš prasīja vairākas stundas manuālas izpētes, MI var saīsināt informācijas apkopošanu un ļaut vienam cilvēkam apstrādāt vairāk materiālu. Tas var ietekmēt iespējamo uzbrukumu skaitu pat tad, ja katra atsevišķā uzbrukuma tehniskā sarežģītība nav pieaugusi. Tomēr MI izmantošanai ir arī izmaksas: piekļuve modeļiem, infrastruktūrai, datiem un piemērotiem rīkiem. 2026. gada septembrī GTIG norādīja, ka pieeja jaudīgiem MI modeļiem un skaitļošanas resursiem pati par sevi kļuvusi par noziedzīgu grupu interešu objektu. S02

Tādēļ jautājumu būtu precīzāk formulēt šādi: kuram uzdevumam, kurai cilvēku grupai un kādā vidē MI samazina nepieciešamos resursus?

Piedāvāju četrus analītiskus sliekšņus. Tas ir autora modelis, nevis NCSC vai ENISA oficiāla klasifikācija.

Šie sliekšņi var mainīties neatkarīgi. Piemēram, programmēšanas palīdzība var būt lēta, bet nepieciešamo sistēmu piekļuve joprojām nepieejama. MI var ātrāk izveidot koda sākotnējo versiju, tomēr nepareizu rezultātu pārbaude var pat palielināt darba apjomu. Svarīgi arī nošķirt uzbrucēja spēju no uzbrukuma iznākuma. Cilvēks var kļūt produktīvāks, bet tas automātiski nepalielina viņa panākumu īpatsvaru pret labi aizsargātām sistēmām.

Anthropic 2025: ierobežotas prasmes un izspiedējprogrammatūra

Anthropic 2025. gada augusta ziņojumā aprakstīja personu ar pamata programmēšanas prasmēm, kura izmantoja Claude izspiedējprogrammatūras izstrādei un piedāvāšanai. Tas ir viens no tiešākajiem publiskajiem piemēriem, kas sasaista ierobežotu tehnisko sagatavotību ar MI atbalstītu ļaunprātīga rīka izveidi. S01 Tomēr jāievēro trīs ierobežojumi. Pirmkārt, informāciju par personas prasmēm sniedza uzņēmums, kurš izmeklēja savas platformas izmantošanu. Otrkārt, publiskais apraksts neatklāj visus iespējamos ārējos palīgrīkus un iepriekšējo sagatavotību. Treškārt, rīka izstrāde un piedāvāšana nav tas pats, kas pierādīta sekmīga izmantošana plašā uzbrukuma kampaņā.

Tātad gadījums ir nozīmīgs pierādījums par tehniskā darba pieejamības palielināšanos, bet ne par garantētu uzbrukuma panākumu.

Anthropic 2025: datu zādzība un izspiešana

Tajā pašā ziņojumā Anthropic aprakstīja ļaunprātīgu operatoru, kurš izmantoja Claude Code personas datu zādzības un izspiešanas operācijā, kas skāra vismaz 17 organizācijas. Ziņojumā minēti pieprasījumi samaksāt izpirkumu, atsevišķos gadījumos pārsniedzot 500 000 ASV dolāru. S01 Šis gadījums parāda, ka MI palīdzība var aptvert vairāk nekā viena atsevišķa uzdevuma sagatavošanu. Tomēr šeit nedrīkst izdarīt secinājumu, ka operators bija iesācējs, ja publiskie pierādījumi to pietiekami neapstiprina. Plaša MI izmantošana un zema cilvēka kvalifikācija ir divi dažādi apgalvojumi.

Tāpat pieprasītā izpirkuma summa nav pierādījums saņemtam maksājumam vai faktiskajiem noziedznieka ienākumiem.

GTIG 2026: atbalsts izpētē un sarežģītākās darbplūsmās

2026. gada maijā GTIG ziņoja par uzbrucēju arvien plašāku MI izmantošanu izpētē, ievainojamību analīzē, ļaunprātīgu rīku izstrādē un darbplūsmu atbalstā. Uzņēmuma novērojumi liecināja, ka modeļi tiek izmantoti arī tehnisku problēmu skaidrošanai un izpētes darba paātrināšanai. S03 Savukārt septembra ziņojumā GTIG dokumentēja vairākpakāpju aģentiskas darbplūsmas un ļaunprātīgu kampaņu organizēšanu ļoti īsā laikā. S02 Šie piemēri atbalsta secinājumu par iespējamu produktivitātes pieaugumu un daļēju tehniskā darba deleģēšanu. Tie tomēr nenosaka konkrētu minimālo prasmju līmeni, kas nepieciešams visiem šādiem uzbrukumiem.

Apvienotās Karalistes NCSC 2025. gada izvērtējumā secināja, ka MI līdz 2027. gadam ar augstu varbūtību palielinās piekļuvi kiberaizskāruma spējām plašākam valsts un nevalstisko dalībnieku lokam. Īpaši uzsvērta informācijas vākšana, sociālā inženierija un citu jau zināmu paņēmienu efektivizācija. S04 Tas ir ticams virziens. Cilvēkam nav obligāti jāprot konkrēta svešvaloda, lai ģenerētu tajā saturu. Viņam nav arī obligāti jāpārzina visi programmatūras dokumentācijas aspekti, lai ar MI palīdzību saprastu standarta rīku darbību. Tomēr palīdzība interpretācijā nenozīmē kvalificētu izmeklēšanu vai tehnisko rezultātu drošu validāciju.

Sociālajā inženierijā zemu prasmju ierobežojumi var būt īpaši nozīmīgi. Noziedzniekam bieži nav vajadzīgs tehniski sarežģīts uzbrukums, ja viņš spēj pārliecināt cilvēku atklāt informāciju vai apstiprināt darbību. MI var palīdzēt veidot valodiski pareizākus un konkrētākai situācijai pielāgotus ziņojumus. Taču nav korekti pieņemt, ka katrs MI sagatavots ziņojums būs pārliecinošs vai efektīvs. Šeit jānošķir spēja veidot saturu no spējas panākt vēlamu reakciju. Otrā ir atkarīga arī no adresāta drošības paradumiem, organizācijas autentifikācijas kontroles un konkrētā konteksta.

Sarežģītai kompromitēšanai nepieciešams pareizi interpretēt nezināmas sistēmas darbību, pieņemt lēmumus ierobežotas informācijas apstākļos un atšķirt tehniski ticamus, bet nepareizus rezultātus. MI atbildes var būt kļūdainas, novecojušas vai nepilnīgas. Modelis var ģenerēt pārliecinošu skaidrojumu un programmatūras fragmentu, kas reālā vidē nestrādā. Mazāk pieredzējušam cilvēkam dažkārt būs grūtāk pamanīt šo neatbilstību nekā profesionālim, kurš saprot izmantotās tehnoloģijas. NCSC 2025. gada izvērtējumā tāpēc arī prognozēja, ka pilnībā automatizēti sarežģīti kiberuzbrukumi līdz 2027. gadam ir maz ticami, vienlaikus paredzot plašāku MI izmantošanu atsevišķos uzbrukumu posmos. S04 Tā ir konkrētā laikā izdarīta prognoze, kuru turpmākie novērojumi var mainīt.

2026. gada ziņojumi patiešām rāda aģentiskas izpildes attīstību, taču tie nepierāda, ka nepieciešamība pēc cilvēka kompetences būtu vispārēji izzudusi.

Kibernoziedzībā jau ilgstoši pastāv darba dalīšana. Vieni dalībnieki iegūst piekļuves datus, citi piedāvā infrastruktūru, vēl citi izstrādā rīkus vai organizē krāpšanas operācijas. Tādēļ noziedzīgu tehnisko spēju pieejamība nav radusies tikai ar MI ienākšanu. MI var šo tirgu papildināt, jo daļu specializēta darba iespējams izpildīt ar komerciāliem vai pašu uzturētiem modeļiem. Tāpat tas var palīdzēt cilvēkiem ar nepietiekamu kvalifikāciju izmantot jau pieejamas noziedzīgo pakalpojumu ķēdes. Tomēr piekļuve jaudīgiem modeļiem ne vienmēr ir bezmaksas vai neierobežota. GTIG 2026. gada septembrī norādīja, ka noziedzīgos forumos pieaug interese par MI pakalpojumu kontu iegādi un kompromitētu skaitļošanas resursu izmantošanu. S02

Tas ir atgādinājums, ka MI vienlaikus var samazināt vienas prasmes izmaksas un radīt jaunus resursu ierobežojumus. Reāla operācijas ekonomika ietver gan tehnisko darbu, gan infrastruktūru, piekļuves kontus, iespējamo pakalpojumu zaudēšanu un risku tikt atklātam. Publiski redzamā pakalpojumu reklāma pati par sevi nav pierādījums, ka solītās spējas strādā.

Ja analizējam tikai veiksmīgi aprakstītus gadījumus, var rasties nepareizs iespaids par MI spēju konsekvenci. GTIG 2026. gada septembra pētījumā aprakstīja pazīmes, ka pazemes forumu dalībnieki mēģināja izmantot MI ievainojamību izpētei un zināšanu failu sagatavošanai. Tomēr vienā analizētajā piemērā tehniskie pieņēmumi izrādījās lielā mērā nepraktiski attālinātai ekspluatācijai. S02 Šāds gadījums ir svarīgs, jo parāda, ka MI sagatavots tehniskais materiāls var izskatīties kompetents, bet nesasniegt praktiski derīgu rezultātu. Tas nenozīmē, ka visi MI palīdzētie uzbrukumi būs neefektīvi. Drīzāk tas apliecina, kāpēc nepieciešams pārbaudīt rezultātus un nebalstīt secinājumus tikai uz ģenerēta satura sarežģītību.

Lai zinātniski noteiktu, cik lielā mērā MI samazina prasmju slieksni, vajadzīgs salīdzinājums. Piemēram, kontrolētā un tiesiski atļautā testēšanas vidē varētu salīdzināt dalībnieku grupas ar līdzīgām sākotnējām zināšanām, kur viena grupa izmanto MI palīdzību, bet otra strādā bez tās. Abām grupām būtu jādod vienādi drošības mērķi, noteikti resursu ierobežojumi un objektīvi panākumu kritēriji. Nepietiktu izmērīt tikai to, cik ātri dalībnieki sagatavo atbildi. Būtu jāpārbauda, vai rezultāts ir pareizs, atkārtojams un vai dalībnieks saprot izmantoto risinājumu.

Šāda pieeja ļautu atšķirt ātruma uzlabojumu no faktiskas kompetences pieauguma. Tā arī palīdzētu redzēt, kuri uzdevumi joprojām nav pieejami mazāk pieredzējušiem cilvēkiem. Šajā rakstā izmantotie incidentu ziņojumi nav šāds kontrolēts eksperiments. Tie dod novērojumus par reālu ļaunprātīgu izmantošanu, bet nenodrošina reprezentatīvu cilvēku prasmju salīdzinājumu.

Pierādījumu stipruma matrica

Šāda matrica palīdz atšķirt pierādītu gadījumu, ekspertu vērtējumu, prognozi un nepamatotu apgalvojumu.

Uzņēmumiem svarīgi saprast, ka apdraudējuma pieaugums var rasties ne tikai no tehniski sarežģītākiem uzbrucējiem, bet arī no lielāka cilvēku skaita, kuri spēj izmantot jau zināmas nepilnības. Ja MI samazina informācijas apkopošanas, satura sagatavošanas un atkārtotu darbību izmaksas, var pieaugt mēģinājumu apjoms. Tas īpaši skar organizācijas ar vājām pamata kontrolēm. Novecojušas publiskās sistēmas, pārmērīgas identitāšu tiesības, nepietiekama darījumu apstiprināšanas kārtība un zema notikumu redzamība ir risks neatkarīgi no tā, vai uzbrucējs izmanto MI.

Iedzīvotājiem būtiska ir krāpniecisku ziņojumu ticamība. MI var palīdzēt izveidot pārliecinošu valodu un izmantot konkrētai personai atbilstošu informāciju, ja tā jau iegūta. Taču autentifikācijas un maksājumu drošību nevar balstīt tikai uz spēju atpazīt neparasti rakstītu vēstuli. Uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem jāuztur neatkarīgi darījumu apstiprinājumi, kontroles pret neatļautām izmaiņām un skaidri saziņas kanāli, kuros cilvēks var pārbaudīt negaidītu pieprasījumu.

Pirmkārt, jānovērš nepilnības, kuru izmantošanai nav nepieciešamas augstas prasmes. Zināmu ievainojamību novēršana, droša konfigurācija, mazākās nepieciešamās tiesības un vairāku faktoru autentifikācija joprojām ir svarīgākas par abstraktu apgalvojumu, ka organizācija ir gatava “MI uzbrukumiem”. Otrkārt, jāuzlabo spēja konstatēt masveida un personalizētas ļaunprātīgas aktivitātes. Svarīgi ir darbību konteksta dati, ne tikai konkrēta ziņojuma stilistiskās pazīmes. MI radītu tekstu ne vienmēr iespējams uzticami identificēt pēc izskata. Treškārt, jāpārskata biznesa procesi, kuros viens pārliecinošs ziņojums var izraisīt neatgriezenisku darbību. Tas attiecas uz maksājumu rekvizītu maiņu, privileģētu piekļuvju izsniegšanu un konfidenciālu datu nodošanu.

Ceturtkārt, aizsardzības komandas var pašas izmantot MI palīdzību datu analīzei un atkārtotiem uzdevumiem, taču kritiski secinājumi jāpārbauda. Nepareizi interpretēts automātisks rezultāts var radīt tikpat nozīmīgu risku kā novēlota reakcija.

Nav pietiekama pamata apgalvot, ka MI jau radījis noteiktu jaunu kibernoziedznieku skaitu. Publiskajos gadījumos parasti nav reprezentatīvas izlases, nav salīdzinājuma ar to pašu operatoru bez MI un nereti nav pilnīgas informācijas par viņa agrākajām prasmēm. Tāpat nav korekti no viena gadījuma, kur izmantots MI, secināt, ka uzbrukums bez šī rīka nebūtu iespējams. MI var samazināt izmaksas, paātrināt darbības vai paaugstināt kvalitāti, bet cēloņsakarības pierādīšanai vajadzīga atbilstoša salīdzināšana. Nevar arī pielīdzināt noziedznieku reklamētas MI spējas faktiski pārbaudītai tehniskai iespējai. Reklāmas mērķis ir piesaistīt pircējus, nevis sniegt neatkarīgi verificētus veiktspējas rezultātus.

2026. gada oktobrī ir pamats apgalvot, ka dažos uzdevumos MI jau samazina nepieciešamās prasmes un palielina iespējas. Taču nav pamata to pārvērst absolūtā apgalvojumā par jebkuru cilvēku un jebkuru uzbrukuma veidu.

No viena veiksmīga MI atbalstīta incidenta nevar secināt, cik plaši ir mainījies uzbrukuma izpildes slieksnis. Būtu vajadzīga kontrolēta dažādu prasmju dalībnieku salīdzināšana, vienādi uzdevumi, izpildes laika un kļūdu uzskaite, kā arī skaidra robeža starp publiski pieejamas informācijas atrašanu un faktiskas kompromitēšanas spēju. Svarīgi fiksēt arī mēģinājumus, kas izgāzušies vai prasījuši ievērojamu cilvēka palīdzību. Pretējā gadījumā veiksmes stāsti izveido izkropļotu priekšstatu par tehnoloģijas ietekmi. Organizācijas aizsardzībai gan nav jāgaida ideāls pētījums. Ja pieņēmums ir, ka krāpnieki ātrāk sagatavo pārliecinošus tekstus un pielāgo tos auditorijai, kontroles jāpārbauda pret ticamiem ziņojumiem, nevis tikai acīmredzamām gramatikas kļūdām. Ja pieņēmums ir par ātrāku koda modificēšanu, jāvērtē ekspozīcijas kontrole, detektēšanas ātrums un piekļuves ierobežojumi. Dažādām hipotēzēm ir dažādas pārbaudes; kopīgs apzīmējums «MI risks» nav pietiekams.

MI var samazināt atsevišķu uzdevumu izpildei nepieciešamo prasmju slieksni, tomēr no publiska viena uzbrukuma apraksta nedrīkst secināt, ka kibernoziedzība kopumā kļuvusi bezmaksas vai pilnīgi autonoma. Pieejai modeļiem, skaitļošanas jaudai, datiem un infrastruktūrai ir praktiskas izmaksas, un iznākums ir atkarīgs no uzdevuma sarežģītības un cilvēka iesaistes. Tāpēc šajā rakstā nākotnes ietekme ir vērtējums, nevis jau izmērīts universāls efekts.

MI pakāpeniski maina kibernoziedzības pieejamību. Atsevišķi reāli gadījumi apliecina, ka cilvēki ar ierobežotām tehniskām prasmēm var izmantot MI ļaunprātīgu rīku izstrādē, savukārt pieredzējušāki uzbrucēji var samazināt manuālā darba apjomu un paātrināt savas operācijas. Tomēr kibernoziedzības slieksnis nav viena skaitliska robeža. Zināšanas, laiks, finansējums un organizatoriskā koordinācija mainās dažādi. MI var samazināt vienu no šiem šķēršļiem, neatrisinot pārējos. Manuprāt, nopietnāka uzmanība jāpievērš nevis jautājumam, vai jebkurš iesācējs ar MI var kļūt par izcilu hakeri, bet gan tam, kuras agrāk specializētas ļaunprātīgas darbības kļūst lētākas, ātrākas un pieejamas lielākam cilvēku lokam.

Šādu attīstību ir iespējams novērtēt ar pierādījumiem, un tai iespējams pielāgot aizsardzību. Pārspīlēti apgalvojumi par universālām MI spējām to tikai apgrūtina.