MI ģenerēta pikšķerēšana un krāpšana: vai cilvēks vēl spēj atšķirt īstu ziņu no viltojuma?

Uzņēmuma grāmatvedis saņem e-pastu no šķietami pazīstama piegādātāja. Tajā paskaidrots, ka nākamais maksājums jāveic uz jaunu bankas kontu. Vēstule ir profesionāli noformēta, bez gramatikas kļūdām un ar pareiziem iepriekšējo darījumu konteksta elementiem. Neilgi pēc tam pienāk zvans, kura laikā balss izklausās pēc piegādātāja pārstāvja. Zvanītājs apstiprina, ka izmaiņas ir īstas. Vai ar to pietiek, lai pārskaitītu naudu? Nē. Ne vēstules kvalitāte, ne pazīstama balss, ne abas pazīmes kopā nav pietiekams pierādījums maksājuma rekvizītu maiņas tiesiskumam. Tas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai izmantots mākslīgais intelekts, tradicionāla balss imitācija vai kompromitēts īsts konts.

Šis ir hipotētisks piemērs. Taču tam līdzīgu uzticības manipulācijas mehānismu izmantošana ir labi dokumentēta, un ģeneratīvais MI atvieglo daļu krāpniekiem nepieciešamo darbu. Agrāk kiberdrošības apmācībās bieži ieteica uzmanīties no sliktas gramatikas, neparastām frāzēm un vizuāli aizdomīga satura. Šādi indikatori nav pilnībā zaudējuši nozīmi, taču tos vairs nevar uzskatīt par drošu filtru. Krāpniekam iespējams sagatavot pārliecinošu ziņojumu jebkurā no daudzām valodām, izmantot sintētisku balsi vai veidot video ar uzticamas personas līdzību.

Apvienotās Karalistes Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) savos ieteikumos par krāpšanas atpazīšanu norāda, ka agrāk raksturīgās valodas un vizuālā noformējuma kļūdas vairs nav tik uzticams signāls. S01 Savukārt FBI 2026. gada jūlijā brīdināja par noziedzniekiem, kuri izmanto MI ģenerētus video un viltotas vietnes, uzdodoties par pašu FBI interneta noziegumu ziņošanas centra pārstāvjiem. S02 Tādēļ jautājums nav tikai tas, vai cilvēks spēj noteikt, ka konkrētu tekstu vai video izveidojis MI. Daudz svarīgāk ir tas, vai viņš un viņa organizācija spēj droši pārbaudīt pieprasījuma autentiskumu un nepieļaut neatļautu darbību.

Pikšķerēšana nav tikai tehnisks uzbrukums e-pasta sistēmai. Tā ir mēģinājums panākt, lai cilvēks veic darbību, kuru viņš neveiktu, ja zinātu pieprasījuma patieso izcelsmi vai mērķi. Šī darbība var būt piekļuves datu ievadīšana, dokumenta atvēršana, maksājuma apstiprināšana, jauna lietotāja tiesību piešķiršana vai konfidenciālas informācijas nodošana. Tradicionāla pikšķerēšanas atpazīšana bieži balstījās ziņojuma nepilnībās. Nepareiza valoda, nekonsekvents uzņēmuma nosaukums, dīvaini pielikumi vai aizdomīgs domēns joprojām var būt brīdinājuma pazīmes. Tomēr modernā krāpšanā var nebūt nevienas acīmredzamas valodas kļūdas.

MI būtiski atvieglo satura pielāgošanu. Ja uzbrucējs jau zina uzņēmuma darbības nozari, amatus, publiski pieejamus projektus vai saziņas stilu, šos faktus iespējams izmantot ticamāka ziņojuma izveidē. Tāpēc problēma nav vienīgi MI ģenerēts teksts. Tā ir uzticamības ilūzija, kuru veido pareiza valoda, atbilstošs konteksts un šķietami pazīstams sūtītājs. ENISA 2026. gada Threat Landscape, kurā analizēti 2025. gada notikumi, sociālo inženieriju raksturo kā izplatītu apdraudējumu veicinošu paņēmienu. Ziņojumā aplūkota arī sintētiska audio, video un MI radīta satura izmantošana ļaunprātīgu darbību atbalstam. S03

Tomēr no šā apdraudējumu pārskata nedrīkst secināt, ka katrs pikšķerēšanas gadījums Eiropā jau izmanto MI vai ka katrs MI veidots ziņojums ir veiksmīgs.

Viens no noderīgākajiem veidiem, kā pārbaudīt MI ģenerētas pikšķerēšanas efektivitāti, ir kontrolēts salīdzinājums. Pētnieki var sagatavot atšķirīgas ziņojumu grupas un salīdzināt saņēmēju faktiskās darbības, nevis tikai prasīt, vai ziņojumi šķiet pārliecinoši. 2026. gadā žurnālā Expert Systems with Applications publicētā pētījumā tika vērtētas personalizētas pikšķerēšanas vēstules, izmantojot četras ziņojumu grupas un kopumā 101 dalībnieku. Pētnieki ziņoja par 12% klikšķu īpatsvaru kontroles grupā, 54% cilvēku ekspertu veidotām vēstulēm, 54% pilnībā MI ģenerētām vēstulēm un 56% MI un cilvēka sadarbībā sagatavotām vēstulēm. S04

Šie rezultāti ir nopietns signāls. Konkrētajā eksperimentā automatizēti ģenerēti personalizēti ziņojumi sasniedza cilvēku ekspertu sagatavoto ziņojumu rezultātam līdzīgu klikšķu īpatsvaru. Taču nepieciešama piesardzība. Izlases lielums, dalībnieku profils, konkrētā eksperimenta vide un ziņojumu sagatavošanas metode ierobežo rezultātu vispārināšanu. Turklāt klikšķis uz saites nav tas pats, kas paroļu nodošana, konta kompromitēšana vai finansiāls zaudējums. 2025. gada akadēmiskā pētījumā par jaunām pikšķerēšanas metodēm tika analizētas trīs organizatoriskas simulācijas, kuru ietvaros nosūtīti vairāk nekā 71 000 e-pastu. Pētnieki salīdzināja tradicionālus ziņojumus, QR kodu izmantošanu un ar lielo valodas modeļu palīdzību veidotu personalizētu saturu. Vienā organizācijā vairāk nekā 30% atvērto MI atbalstīto vēstuļu noveda pie testa vietnes apmeklējuma. S05

Arī šeit svarīgi ievērot saucēju. “30% no atvērtajām vēstulēm” nav tas pats, kas “30% no visiem adresātiem”. Abu rādītāju sajaukšana var būtiski pārspīlēt reālo efektivitāti. Šo pētījumu kopīgais vēstījums ir tāds, ka MI sagatavota pikšķerēšana var būt konkurētspējīga ar cilvēku veidotu saturu. Tomēr nav viena universāla procenta, kas raksturotu visas nākotnes krāpšanas kampaņas.

Pikšķerēšanas efektivitātes mērījumos ir vismaz pieci atšķirīgi rezultāti: ziņojuma piegāde, atvēršana, mijiedarbība, sensitīvas informācijas atklāšana un neatļautas darbības izpilde. Ja pētnieks mēra klikšķi, rezultāts raksturo konkrētu lietotāja mijiedarbību. Tas neapliecina, ka lietotājs būtu ievadījis īstu paroli vai pārskaitījis naudu. Šī atšķirība ir kritiski svarīga, jo uzņēmumu drošības kontroles var apturēt krāpšanu arī pēc pirmās lietotāja kļūdas. Piemēram, darbinieks var atvērt krāpniecisku saiti, bet tālāk nekādi dati netiek nodoti. Citā situācijā darbinieks ievada paroli, taču pret pikšķerēšanu noturīga autentifikācija nepieļauj uzbrucēja pieslēgšanos. Savukārt finansiālu krāpšanu var apturēt maksājuma apstiprināšanas process, pat ja viltus pieprasījums sākotnēji šķitis ticams.

Tāpēc pētījumu virsrakstos minētie klikšķu īpatsvari jālasa kopā ar eksperimenta metodoloģiju, dalībnieku skaitu un drošības kontrolēm. Papildu problēma ir atlases un novitātes ietekme. Ja dalībnieki zina, ka tiek veikts pikšķerēšanas eksperiments, viņu uzmanība var atšķirties no ikdienas darba situācijas. Savukārt pētījums vienā organizācijā ne vienmēr atspoguļo citas nozares risku profilu. No tā neizriet, ka eksperimenti ir mazvērtīgi. Tieši otrādi — tie ļauj pārbaudīt apgalvojumus. Taču kvalitatīvā publikācijā jāpasaka, ko konkrētais eksperiments patiesībā izmērījis.

Mūsdienu krāpšana izmanto vairākus kanālus. E-pasts, īsziņas, telefona zvani, sociālie tīkli, videokonferences, ziņapmaiņas lietotnes un viltotas tīmekļvietnes var būt vienas un tās pašas operācijas daļas. MI šeit var palīdzēt sagatavot tekstu, sintētisku balsi, attēlus un video, kā arī pielāgot saziņu konkrētai auditorijai. Taču noziedznieku izmantotās metodes bieži apvieno MI ar daudz senākiem paņēmieniem — viltotiem domēniem, numuru viltošanu, kompromitētiem kontiem un psiholoģisku spiedienu. 2026. gada jūlijā FBI brīdināja par krāpniekiem, kuri uzdevās par Internet Crime Complaint Center jeb IC3 pārstāvjiem. FBI aprakstīja MI ģenerētus video, kuros it kā redzami tā pārstāvji, un viltotas vietnes, kurās cilvēki tika mudināti ievadīt personas informāciju. S02

Īpaši nozīmīgs bija tas, ka krāpnieki izmantoja uzticamas valsts institūcijas identitāti. Sintētisks video šādā gadījumā nav tikai tehnoloģisks triks. Tas pastiprina jau zināmu sociālās inženierijas paņēmienu — nepamatoti pārnest uzticēšanos institūcijai uz konkrētu saziņas pieprasījumu. 2026. gada septembra FBI brīdinājums dokumentēja plašākas valsts amatpersonu uzdošanās krāpšanas shēmas. Laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada jūlijam FBI IC3 saņēma gandrīz 61 000 sūdzību par tiesībaizsardzības un valsts institūciju pārstāvju uzdošanās krāpšanu, ar ziņotajiem zaudējumiem vairāk nekā 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. S06

Šos skaitļus nedrīkst pasniegt kā tikai MI ģenerētas krāpšanas zaudējumus. FBI tos attiecina uz plašāku amatpersonu uzdošanās krāpšanas kategoriju, kurā MI ir viens no izmantotajiem instrumentiem.

Cilvēki ikdienā izmanto balsi un seju kā spēcīgas atpazīšanas pazīmes. Pazīstams balss tembrs vai videokonferencē redzama seja rada iespaidu, ka saziņas partneris ir zināms. Tomēr šīm pazīmēm ir svarīgs ierobežojums: tās nav neatkarīgs pierādījums tam, kurš faktiski kontrolē saziņas kanālu. Sintētiska balss var imitēt pazīstamu cilvēku. Video var būt manipulēts. Telefona numurs var būt viltots, un arī īsta cilvēka saziņas konts var būt kompromitēts. Pat tad, ja video nav MI viltojums, personai tajā var nebūt pilnvaru pieprasīt konkrētu maksājumu vai piekļuves izmaiņu.

Tāpēc organizācijām jānošķir personas atpazīšana no darbības autorizācijas. Var būt pilnīgi īsta saruna ar īstu kolēģi, kurš kļūdaini vai bez nepieciešamajām pilnvarām pieprasa veikt riskantu darbību. Šī atšķirība ir viens no galvenajiem drošības projektēšanas jautājumiem. Ja maksājuma apstiprināšana balstās tikai uz to, ka darbinieks it kā atpazina vadītāja balsi, organizācija ir ievainojama arī pret uzbrukumiem, kuros MI nemaz netiek izmantots.

Piedāvāju četrus slāņus, ar kuriem vērtēt aizdomīgu pieprasījumu. Tas ir autora analītiskais modelis, nevis oficiāls NIST vai NCSC standarts.

Pirmais slānis ir visvājākais. Tas ir īpaši ievainojams pret kvalitatīvi veidotu saturu un sintētiskiem medijiem. Otrais slānis nozīmē neatkarīgu identitātes pārbaudi. Ja saņemts aizdomīgs maksājuma pieprasījums, nevis jāatbild uz to pašu e-pastu vai jāzvana uz tajā norādīto numuru, bet jāizmanto iepriekš zināms, neatkarīgi uzticams saziņas kanāls. Trešajā slānī jānosaka, vai konkrētajam cilvēkam vai sistēmai vispār ir tiesības uzdot attiecīgo darbību. Identitātes apstiprināšana nav aizvietotājs pilnvarojumam. Ceturtajā slānī jāvērtē pati darbība. Maksājuma rekvizītu maiņai var būt vajadzīgs atsevišķs apstiprinājums, jauna piegādātāja pārbaude un darījuma robežvērtības kontrole. Piekļuves tiesību maiņai — dokumentēts pieteikums un atbilstoša apstiprināšanas kārtība.

Šāds modelis ļauj samazināt risku arī situācijā, kad krāpnieciskais saturs ir vizuāli nevainojams.

Īpaši augsta riska darbības ir bankas rekvizītu maiņa, ārkārtas maksājumi, jaunu piekļuves tiesību piešķiršana, sensitīvu datu nodošana un autentifikācijas mehānismu maiņa. Organizācijas procesam jābūt izveidotam tā, lai viena ziņojuma saņemšana nevarētu automātiski izraisīt neatgriezenisku darbību. Piegādātāju maksājumu pārvaldībā tas var nozīmēt, ka rekvizītu izmaiņas pārbauda, izmantojot neatkarīgi uzturētu kontaktinformāciju, un atkarībā no darījuma riska tiek pieprasīts papildu apstiprinājums. Līdzīgs princips piemērojams arī vadītāju ārkārtas maksājumu pieprasījumiem. Svarīgi šos noteikumus ievērot arī tad, ja pieprasījums šķiet nākam no augstākās vadības. Ja vadītāja vārdā izdarīts steidzams spiediens kļūst par pamatu drošības procedūras apiešanai, organizācija atstāj uzbrucējam tieši to uzticības ievainojamību, kuru sociālā inženierija mēģina izmantot.

Identitāšu aizsardzībā būtisks ir pret pikšķerēšanu noturīgs daudzfaktoru autentifikācijas risinājums. CISA iesaka izmantot FIDO/WebAuthn balstītas metodes, jo autentifikācija ir piesaistīta attiecīgajai vietnei un samazina tradicionālu viltotu pierakstīšanās lapu efektivitāti. S07 Tomēr arī šeit nedrīkst solīt absolūtu aizsardzību. Spēcīga autentifikācija neatceļ kompromitētu sesiju, ļaunprātīgu autorizētu darbību vai krāpniecisku maksājuma apstiprinājumu risku. Tāpēc autentifikācija jāapvieno ar darījumu kontrolēm.

Vēstule var būt nosūtīta no ārēji viltota sūtītāja, taču tā var pienākt arī no pilnīgi īsta, kompromitēta konta. Otrajā gadījumā sūtītāja adrese var būt pareiza, daļa iepriekšējās sarakstes autentiska un arī tehniskās e-pasta autentifikācijas pārbaudes var norādīt uz leģitīmu nosūtīšanas infrastruktūru. Tāpēc SPF, DKIM un DMARC ir nozīmīgas e-pasta infrastruktūras kontroles, bet tās nevar garantēt katra pieprasījuma labticību. Tās neaizstāj biznesa darījumu autorizācijas procesu. Ja organizācija vērtē tikai domēna pareizību, tā var nepamanīt pieprasījumu, kuru nosūtījis kompromitēta konta izmantotājs.

Tāpat īsta videokonferences saite vai ziņojums no ierasta saziņas kanāla vēl nenozīmē, ka tajā paustais pieprasījums ir pareizs. Drošības arhitektūrai tāpēc jābūt noturīgai ne tikai pret neīstu saturu, bet arī pret ļaunprātīgi izmantotu īstu identitāti.

MI ģenerēta satura noteikšana var būt noderīgs analītisks palīglīdzeklis. Tomēr detektora secinājums pats par sevi nav neatkarīgs identitātes apliecinājums. Daļa īstu ziņojumu var būt sagatavoti ar MI palīdzību. Savukārt krāpnieks var izmantot cilvēka rakstītu tekstu vai rediģēt MI sagatavoto saturu. Tas nozīmē, ka pat ļoti precīzs satura klasifikators neatbild uz svarīgāko jautājumu: vai pieprasījums ir autorizēts un vai konkrēto darbību ir droši izpildīt? Atsevišķos kontrolētos eksperimentos MI modeļi spēj labi klasificēt pikšķerēšanas vēstules. Taču rezultāti atkarīgi no datu kopas, modeļa, norādījuma un faktiskajiem uzbrukuma paņēmieniem. Pētījuma klasifikācijas precizitāti nedrīkst automātiski attiecināt uz visām organizācijas reālajām vēstulēm.

Izmeklēšanā detektora rezultātu var izmantot kā vienu signālu, bet lēmumiem par maksājumiem, piekļuves tiesībām vai personas identitāti jābalstās neatkarīgā pārbaudē.

Darbiniekiem joprojām jāzina tradicionālās pikšķerēšanas pazīmes, piemēram, negaidīti pieprasījumi, aizdomīgas saites un spiediens rīkoties nekavējoties. Taču apmācībās nevajadzētu radīt priekšstatu, ka pietiek uzmanīgi lasīt ziņojumu un pamanīt valodas kļūdas. Daudz vērtīgāka prasme ir atpazīt situāciju, kurā jāaptur darbība un jāizmanto neatkarīgs pārbaudes process. Apmācībām jāaptver arī gadījumi, kad ziņojums ir pareizā valodā, satur ticamu kontekstu vai šķiet nākam no pazīstamas personas. Tas attiecas uz e-pastu, tālruni, videozvaniem, QR kodiem un ziņapmaiņas lietotnēm.

Tomēr apmācība nav vienīgais risinājums. Ja uzņēmuma process ļauj veikt lielu maksājumu tikai pēc vienas personas subjektīva novērtējuma, kļūdu risks saglabājas neatkarīgi no apmācību kvalitātes. Drošības pārbaudēs jāvērtē ne tikai tas, vai darbinieks nospiedis uz simulācijas saites, bet arī tas, vai uzņēmuma turpmākās kontroles nepieļāva neatļautu darbību. Īpaši svarīgi nepieļaut apmācību pārvēršanu publiskā darbinieku vainošanā. Mērķim jābūt procesa noturības uzlabošanai, nevis cilvēku sodīšanai par vienu kļūdu simulācijas laikā.

Latvijā šie riski ir būtiski nevis kā īpaša, tikai Latvijai raksturīga tehnoloģija, bet tāpēc, ka vietējās organizācijas un iedzīvotāji izmanto tos pašus digitālās saziņas, maksājumu un identitāšu procesus, kuros sociālā inženierija darbojas citviet pasaulē. MI var atvieglot krāpnieciska satura sagatavošanu labā latviešu valodā. Tādēļ valodas kvalitāti nedrīkst uzskatīt par pietiekamu uzticamības pazīmi. Tas pats attiecas uz krievu un angļu valodu, kuras tiek izmantotas dažādās uzņēmējdarbības un personiskās saziņas situācijās.

Uzņēmumiem jāvērtē maksājumu un piegādātāju rekvizītu maiņas procedūras. Iedzīvotājiem īpaši jāuzmanās no negaidītiem pieprasījumiem atklāt bankas datus, autentifikācijas kodus vai veikt pārskaitījumu, pamatojoties uz it kā uzticamas personas zvanu. Tāpat jāņem vērā krāpšana, kurā noziedznieks uzdodas par banku, policiju, valsts iestādi vai iepriekšējas krāpšanas naudas atgūšanas starpnieku. Svarīgs ir pārbaudes kanāls. Ja rodas šaubas, jāatrod attiecīgās organizācijas oficiālā kontaktinformācija neatkarīgi no saņemtā ziņojuma, nevis jāizmanto aizdomīgajā vēstulē norādītais telefona numurs vai saite.

Bez aktuālas Latvijas incidentu statistikas nav korekti apgalvot konkrētu MI ģenerētas krāpšanas izplatības procentu Latvijā. Šis raksts analizē vispārējo apdraudējuma mehānismu un verificētus ārvalstu pirmavotus.

Aizsardzību es ieteiktu pārbaudīt, nevis tikai deklarēt. Organizācija var veikt tiesiski un ētiski organizētas sociālās inženierijas simulācijas ar nepārprotami noteiktu tvērumu. Tajās iespējams pārbaudīt gan tradicionālu ziņojumu, gan profesionāli sagatavotu, MI palīdzētu saturu. Taču mērķim nav jābūt darbinieku apmānīšanai par katru cenu. Pārbaudē svarīgi noteikt, kā notiek aizdomīga pieprasījuma ziņošana, vai darbojas neatkarīga maksājumu rekvizītu pārbaude, vai sistēmas nepieļauj neatļautu piekļuves tiesību maiņu un cik ātri organizācija spēj apturēt riskantu darījumu.

Piedāvāju šādu kontroles matricu:

Mērījumiem nevajadzētu aprobežoties ar klikšķu īpatsvaru. Organizācijai daudz nozīmīgāks var būt tas, vai simulētā krāpšana spēj izraisīt neatļautu darījumu un kurā procesa posmā tā tiek apturēta.

Ja darbinieks saņem ļoti ticamu ziņu ar lūgumu mainīt maksājuma saņēmēju, uzdevums nav pierādīt, vai tekstu rakstījis MI. Uzdevums ir droši apstiprināt pieprasījuma izcelsmi, satura tiesiskumu un pieprasītāja pilnvaras. Pārbaudes kanālam jābūt neatkarīgam no pašā ziņojumā norādītajām kontaktadresēm un telefona numuriem. Šis princips darbojas arī tad, ja krāpnieks izmanto īstu kompromitētu kontu un teksts nav sintētiski ģenerēts. Mācībās izmantotu divus vienādi pārliecinošus scenārijus: vienā pieprasījums pienāk no viltota domēna, otrā — no īstas, bet kompromitētas sadarbības partnera adreses. Ja organizācijas aizsardzības process pirmajā gadījumā izdodas, bet otrajā izgāžas, problēma nav apmācību dalībnieku spējā atpazīt stilistiskas pazīmes. Tā ir nepietiekami neatkarīga darījuma autorizācijas un kontu kompromitēšanas pārbaude. Mērīt vajag korekti apturēto krāpniecisko darbību skaitu un pamatotu kļūdainu aizturējumu sekas, nevis tikai klikšķu procentus.

Pikšķerēšanas eksperimentu klikšķu rādītāji jālasa kopā ar parauga atlasi, scenāriju, kontroles grupu un rezultāta definīciju. Dažādos pētījumos ziņots procents no visiem adresātiem, atvērtajām vēstulēm vai konkrēta testa posma, un šie saucēji nav savstarpēji salīdzināmi bez pārrēķina. Līdz ar to viens izmēģinājums nepierāda, ka MI ģenerēta vēstule jebkurā organizācijā būs tikpat efektīva.

MI ģenerēta pikšķerēšana un krāpšana nepadara cilvēkus pilnīgi bezspēcīgus. Tā tomēr samazina vairāku tradicionālu atpazīšanas pazīmju vērtību. Pareiza valoda, pārliecinošs vizuālais noformējums un pazīstama balss vairs nav pietiekami pierādījumi. Pētījumi rāda, ka konkrētās eksperimentālās situācijās MI ģenerēti personalizēti ziņojumi var būt līdzīgi efektīvi cilvēku ekspertu veidotiem pikšķerēšanas ziņojumiem. FBI dokumentētie gadījumi parāda, kā sintētiski video un viltotas institucionālās identitātes tiek izmantotas reālās krāpšanas shēmās. Tomēr nav pareizi secināt, ka jebkurš cilvēks neizbēgami kļūs par šādas krāpšanas upuri. Daļu risku iespējams novērst ar neatkarīgu identitātes pārbaudi, pienācīgu pilnvarojumu un drošām darījumu procedūrām.

Manuprāt, svarīgākā izmaiņa ir pāreja no jautājuma “vai šis ziņojums izskatās īsts?” uz jautājumu “kāds neatkarīgs pierādījums dod tiesības izpildīt šo pieprasījumu?”. Tas ir daudz uzticamāks aizsardzības princips gan pret MI ģenerētu viltojumu, gan pret tradicionālu sociālo inženieriju.