Kas īsti zvana? Caller ID, spoofing un pārbaudāmi krāpniecības signāli

BEREC CLI spoofing raksturo kā situāciju, kur Calling Line Identification informācija tiek manipulēta tā, lai saņēmējam zvans izskatītos nākam no cita — bieži uzticama — numura.4

Latvijas “Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi” kā vienu no krāpniecības pazīmēm nosaka pilnīgu vai daļēju izsaucošā numura izmainīšanu, izņemot konkrēti noteikto valsts koda pievienošanas gadījumu.2

Tas ir tehniski svarīgs nošķīrums.

Numurs ekrānā ir izsaucošās līnijas identifikācijas vērtība. Lietotājs to mēdz uztvert kā organizācijas identitāti.

Tās nav vienas un tās pašas lietas.

Zvanam var būt vismaz vairāki atšķirīgi identitātes slāņi:

• ekrānā parādītais numurs;
• numerācijas resurss un tā piešķīrums;
• operators, kura tīklā numurs konkrētajā brīdī tiek lietots;
• zvana faktiskā izcelsme un maršrutēšanas ceļš;
• abonents vai organizācija, kas numuru kontrolē;
• persona vai sistēma, kas konkrēto zvanu iniciēja;
• organizācijas politika par to, vai šis numurs vispār tiek izmantots izejošiem zvaniem.

Ja viens slānis ir zināms, pārējie no tā automātiski neizriet.

Pēdējā rinda ir vieta, kur dizains visbiežāk kļūst bīstams.

Identitātes pārbaude samazina vienu krāpšanas iespēju. Tā neizslēdz krāpšanu.

Legitīmas organizācijas konts var būt kompromitēts. Darbinieks var rīkoties ļaunprātīgi. Kontaktu centra konfigurācija var būt nepareiza. Krāpnieks var izmantot citu kanālu, piemēram, SMS vai viltotu domēnu. Arī reāls bankas darbinieks var piezvanīt no pareiza numura un lietotājam tomēr nevajadzētu pa tālruni izpaust autentifikācijas kodus.

Tāpēc verified nevar nozīmēt safe.

Elektronisko sakaru likuma 66. pants nosaka Numerācijas datubāzi kā valsts informācijas sistēmu. Tajā ir informācija par numerācijas lietošanas tiesībām, numerācijas izmantošanu, numura saglabāšanas rezultātu un citi likumā noteikti dati.1

SIA “Elektroniskie sakari” publiskie numerācijas piešķīrumu dati ir pieejami arī Latvijas Atvērto datu portālā; 2026. gada 2. ceturkšņa datu kopa publicēta ar ceturkšņa atjaunošanas biežumu.5

Tas ir vērtīgs pirmavots, ja jautājums ir, piemēram:

Vai šāds numerācijas resurss ir piešķirts, un kam?

Bet no datubāzes ieraksta vien nevar secināt:

Šis konkrētais zvans tikko radās no organizācijas, kuru es redzu ekrānā.

Tam vajag citu pierādījumu slāni.

2026. gada 28. augusta atbildē uz manu jautājumu SIA “Elektroniskie sakari” norādīja, ka publiskā Numerācijas datubāzes informācija pieejama uzņēmuma tīmekļvietnē un Atvērto datu portālā, bet manis piedāvāta jauna mašīnlasāma datu apmaiņa vai API piekļuve datubāzei nav paredzēta un tās ieviešana nav plānota.8

Tas ir labs atgādinājums: pirms būvēt jaunu “identity API”, vispirms jānoskaidro, ko esošais avots vispār spēj apliecināt.

Arī pašreizējo aizsardzību nedrīkst aprakstīt tā, it kā Latvijā nekas nebūtu izdarīts.

SPRK 2026. gada 4. septembra atbildē man norādīja, ka mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji jau ir izstrādājuši un ieviesuši vienotu tehnisku risinājumu numerācijas krāpniecības novēršanai, kas pārbauda publiskā mobilā telefonu tīkla numuru izmantošanas atbilstību. Regulators rakstīja, ka ar risinājumu bloķēti vairāki miljoni krāpniecisku vai neatbilstošu zvanu mēģinājumu.9

No šīs vēstules gan neizriet risinājuma detalizēta arhitektūra, visi izmantotie signāli vai tas, kāda informācija būtu pieejama ārpus operatoru loka.

Tāpēc publiskā rakstā nav pamata izdomāt tehniskas detaļas, kuras SPRK nav atklājis.

Svarīgs ir pats fakts: aizsardzības slānis jau eksistē.

Nākamais jautājums ir nevis “kā uzbūvēt vēl vienu tādu pašu sistēmu?”, bet:

kādi uzticami, minimizēti secinājumi no esošajiem mehānismiem var būt noderīgi arī citām aizsardzības funkcijām, ja tam ir tiesisks un tehnisks pamats?

2026. gadā Latvijas regulējums papildināts arī ar konkrētu tehnisku signālu.

Elektronisko sakaru likuma 98. panta 8.^1 daļa, kas stājās spēkā 2026. gada 2. aprīlī, nosaka: saņemot izsaukumu starpsavienojumā no ārvalstu operatora, elektronisko sakaru komersantam krāpniecības vai citas prettiesiskas darbības novēršanai jāapstrādā galiekārtas atrašanās vietas dati, tostarp informācija par galiekārtas atrašanos viesabonēšanā.1

Tas ļauj atbildēt uz konkrētu pretrunas jautājumu.

Piemēram:

• zvans ienāk no ārvalstu starpsavienojuma;
• CLI rāda Latvijas mobilā tīkla numuru;
• tīkla konteksts liecina, ka attiecīgā galiekārta nav viesabonēšanā.

Šāda pretruna ir daudz spēcīgāks anti-fraud signāls nekā vienkārša numura eksistence datubāzē.

Taču arī šeit jābūt precīzam.

Viesabonēšanas signāls nepierāda personas identitāti. Tas palīdz pārbaudīt, vai konkrētā zvana tehniskais konteksts ir savietojams ar uzrādīto identifikatoru.

Ja būtu jāprojektē lietotājam vai citai sistēmai nododams statuss, es izvairītos no viena lauka:

Tas slēpj pārāk daudz.

Praktiski noderīgāk ir uzturēt trīs atsevišķas dimensijas.

1. Identifikatora kontrole

Ko mēs zinām par numuru vai citu identifikatoru?

Piemēram:

• numurs piešķirts;
• organizācija ir apliecinājusi kontroli pār numuru;
• kontroles apliecinājums ir derīgs līdz noteiktam datumam;
• kontrole atsaukta vai jāatjauno.

2. Konkrētās komunikācijas izcelsmes saskanība

Ko tīkla vai kanāla signāli saka par šo konkrēto zvanu vai ziņojumu?

Piemēram:

• izcelsmes ceļš ir saskanīgs;
• ir pretruna ar roaming/maršrutēšanas kontekstu;
• pietiekama signāla nav;
• izcelsmes autentifikācija nav pieejama visā ķēdē.

3. Krāpniecības risks

Vai ir neatkarīgi signāli, kas attiecas uz pašu komunikāciju vai kampaņu?

Piemēram:

• zināma krāpniecības kampaņa;
• ļaunprātīgs domēns ziņā;
• lietotāju ziņojumu kopums;
• maksājuma saņēmēja riska signāls, ja tam ir piemērojams tiesiskais režīms;
• anomālija, kurai vēl vajag pārbaudi.

Šīs dimensijas nav reducējamas vienā patiesības bitā.

Zvanītāja identitāti ne vienmēr iespējams pārbaudīt visā sakaru ķēdē. Pāradresācija, neatbalstīts izcelsmes tīkls, nesena numura pārnešana vai trūkstošs autentifikācijas signāls var atstāt sistēmu bez pietiekama pierādījuma.

Drošā interpretācija tad nav SAFE un nav FRAUD, bet nezināms stāvoklis konkrētajam apgalvojumam. API līmeņa atšķirība starp unknown, unsupported, stale un temporary unavailable ir definēta rakstā Anti-fraud tīkla API Eiropā. Arī BEREC Eiropas anti-spoofing pasākumu pārskats parāda, kāpēc viena metode šobrīd nepārklāj visu sakaru ķēdi.4

SMS lietotnē sūtītāja laukā var parādīties nevis numurs, bet nosaukums:

BANKA

VID

POLICIJA

Lietotājam šis teksts izskatās pēc identitātes.

Tehniski tas ir alfanumerisks sender ID.

Satiksmes ministrija 2026. gada janvāra nozares diskusijā tieši iekļāva alfanumerisko identifikatoru reģistrēšanas iespēju starp telefonkrāpniecības apkarošanas virzieniem.3

Arī BEREC 2025. gada ziņojumā SMS sender-ID registry aprakstīts kā viens no Eiropā izmantotajiem pretkrāpšanas modeļiem: reģistrēti identifikatori, bet operatori bloķē ziņas no nereģistrētiem sender ID.4

Tas var būt ļoti vērtīgs kontroles slānis.

Taču arī šeit:

reģistrēts sender ID ≠ drošs ziņojuma saturs.

Ja organizācijas SMS piegādes konts tiek kompromitēts, uzbrucējs var izmantot īsto kanālu.

Ja ziņā ir saite, jāvērtē arī domēns.

Ja lietotājam prasa veikt maksājumu, vajadzīgi citi drošības slāņi.

Identitātes kontrole samazina impersonation risku. Tā neatceļ pārējo krāpniecības ķēdi.

STIR/SHAKEN bieži tiek piesaukts kā risinājums caller-ID spoofing.

BEREC 2025. gada pārskatā tas aprakstīts kā mehānisms, kur pakalpojumu sniedzēji autentificē un digitāli paraksta zvanītāja identitātes informāciju.4

Tas ir nozīmīgi.

Taču ir vismaz trīs robežas.

Pirmkārt, BEREC norāda uz efektīvas pārrobežu ieviešanas nepieciešamību.

Otrkārt, mehānisms attiecas uz IP sakaru ķēdi; pārejas starp atšķirīgām tīkla tehnoloģijām var samazināt pierādījuma nepārtrauktību.

Treškārt, pat veiksmīga zvana identitātes autentifikācija neatbild uz jautājumu:

Vai šī organizācija tieši šajā sarunā rīkojas leģitīmi?

Tāpēc labs lietotāja interfeiss nedrīkst pārtulkot tehnisku attestation par absolūtu “trusted call”.

Pieņemsim, ka banka ir juridiski identificēta un apliecinājusi:

• tai pieder vai tā kontrolē noteiktu numuru;
• numurs tiek izmantots klientu apkalpošanai;
• konkrēts cits numurs nekad netiek izmantots izejošiem zvaniem;
• noteikts sender ID tiek izmantots SMS;
• saites īsziņās drīkst vest tikai uz konkrētiem domēniem.

Šāda informācija var būt ļoti noderīga.

Bet tās daļas ir dažāda tipa apgalvojumi.

“Organizācija kontrolē numuru” ir identifikatora kontroles apliecinājums.

“Šis numurs netiek izmantots izejošiem zvaniem” ir kanāla politika.

“Konkrētais zvans atnāca pa organizācijai atbilstošu ceļu” ir konkrēta notikuma tehnisks novērtējums.

“Šis zvans ir drošs” jau ir plašāks secinājums.

Sistēmai nevajag slēpt šo atšķirību.

Dažos gadījumos organizācijai daudz noderīgāk ir publicēt negatīvu apgalvojumu:

Šis numurs nekad netiek izmantots izejošiem zvaniem.

BEREC pārskatā šādu pieeju apraksta kā do-not-originate registry: ja numurs ir definēts kā tāds, kuram nav jāparādās kā zvana iniciatoram, zvans ar šādu CLI var tikt bloķēts.4

Šis modelis ir interesants, jo tam nav jāatbild uz filozofiski grūto jautājumu “kas īsti ir īstais zvanītājs?”.

Tas pārbauda daudz šaurāku faktu:

vai konkrētā komunikācija pārkāpj iepriekš definētu kanāla politiku?

Drošības sistēmās šauri, labi pārbaudāmi apgalvojumi bieži ir vērtīgāki par lieliem “trust scores”.

Ja zvanītāja identitātes vai krāpniecības statusu nodod starp sistēmām, saņēmējam tik un tā jāzina, kas to izdevis, kāda veida apgalvojums tas ir, kad tas novērots, cik ilgi ir derīgs un kā to iespējams labot vai atsaukt.

Pilnais sadarbspējas profils — provenance lauki, freshness, UNKNOWN, agregācija un conformance — ir atsevišķā rakstā Anti-fraud tīkla API Eiropā. Šeit vajadzīga tikai semantiskā robeža: reģistra fakts, tīkla novērojums, organizācijas apliecinājums, lietotāja ziņojums, modeļa score un kompetentas iestādes lēmums ir dažādas pierādījumu klases. Zvanītāja uzticamības interfeiss nedrīkst tās sapludināt vienā “authority score”.

Lietotājam parādīts statuss var palīdzēt pieņemt lēmumu, bet pats par sevi nerada juridisku pilnvarojumu.

Latvijas regulējumā jau ir gadījumi, kuros numerācijas krāpniecības konstatēšana operatoram rada konkrētu normatīvu pienākumu pārtraukt maršrutēšanu.1 To nedrīkst sajaukt ar privātu risk score, tīkla novērojumu vai organizācijas apliecinājumu. Tāpēc arī manā 2026. gada priekšlikumā riska signāls, novērtējums, arhitektūras darba termins “autoritatīvs statuss” un saistošs lēmums tika turēti atsevišķi.6

Šīs pašas robežas API puse ir analizēta rakstā Anti-fraud tīkla API Eiropā.

Tehniski ļoti kvalitatīva anti-fraud sistēma var izgāzties lietotāja interfeisā.

Iedomāsimies zaļu emblēmu:

✓ VERIFIED

Ko cilvēks no tās saprot?

• numurs eksistē?
• uzņēmums kontrolē numuru?
• operators autentificēja zvana izcelsmi?
• zvans nav krāpniecisks?
• drīkstu izpaust Smart-ID kodu?

Ja produkts neatbild uz šo jautājumu, emblēma pati kļūst par sociālās inženierijas virsmu.

Drošāks interfeiss var izmantot precīzāku valodu:

Organizācija ir apliecinājusi šī numura kontroli

Zvana tīkla izcelsmes pārbaude sekmīga

Izcelsmi pilnībā pārbaudīt nevarēja

Zvana konteksts neatbilst uzrādītajam numuram

Konstatēts krāpniecības risks

Nevienam no pozitīvajiem statusiem nevajag tekstu:

Safe to trust

BEREC 2025. gada diskusijā SPRK pārstāve norādīja arī uz gaidāmu krāpniecības pārvietošanos uz OTT un ziņapmaiņas platformām, ja tradicionālajā telefonijā aizsardzība kļūst efektīvāka.4

Tas ir paredzams efekts.

Ja balss spoofing kļūst grūtāks, krāpnieks var pāriet uz:

• WhatsApp vai citu ziņapmaiņu;
• sociālo tīklu profilu;
• SMS sender ID;
• viltotu domēnu;
• reklāmu;
• e-pastu;
• viltotu bankas vai valsts iestādes lietotni.

Tāpēc “komunikācijas identitātes” jēdziens manā 2026. gada priekšlikumā bija apzināti plašāks par telefona numuru.6

Taču arī te nevajag radīt centrālu visu datu datubāzi.

Daudz veselīgāks modelis ir federēts: katrs kompetentais avots atbild tikai uz to jautājumu, kuru tas faktiski un tiesiski spēj apliecināt.

2026. gada 24. augustā ierosināju ierobežotu 90 dienu priekšizpēti par elektronisko sakaru pretkrāpšanas signālu un komunikācijas identitāšu sadarbspēju.6

Sākuma tvērums ietvēra:

• numerācijas krāpniecību;
• CLI spoofing;
• SMS sender ID;
• ārvalstu ienākošo zvanu roaming/atrašanās vietas signālus;
• standartizētas tīkla saskarnes.

Priekšlikuma robeža bija tikpat svarīga kā pati ideja: priekšizpēte nerada jaunu bloķēšanas, datu pieprasīšanas vai personu tiesības ietekmējošas rīcības pilnvarojumu.

8. septembra papildinājumā, ņemot vērā SIA “Elektroniskie sakari” un SPRK atbildes, precizēju principu: esošs reģistrs vai operatoru mehānisms jāizmanto pirms jaunas sistēmas radīšanas; kopīgajā slānī vajag pēc iespējas minimizētu statusu/signālu, ne visu pirmavota datu kopiju.7

Satiksmes ministrija 4. septembra vēstulē manu priekšlikumu raksturoja kā iespējamu starpnozaru sadarbības un sadarbspējas pieeju un aicināja to prezentēt 23. septembra nozares sanāksmē.10

Uz 2026. gada 25. septembri publiskajos Satiksmes ministrijas avotos es neatradu sanāksmes rezultātu kopsavilkumu. Tāpēc šajā rakstā netiek apgalvots, ka piedāvātais modelis ir pieņemts vai ieviests.

Lai šādu modeli testētu, nevajag sākt ar reāliem bankas klientiem vai krāpšanas upuriem.

Pietiek ar sintētisku scenāriju.

Pieņemsim:

1. sintētisks “BANKA” numurs ir deklarēts kā kontrolēts;
2. organizācijas kanāla politika norāda, ka no cita konkrēta numura izejoši zvani nekad netiek veikti;
3. testa zvans ienāk no ārvalstu maršrutēšanas ceļa ar šo aizliegto CLI;
4. roaming konteksts nav saskanīgs;
5. SMS ar deklarētu sender ID satur testa domēnu, kas atzīmēts kā ļaunprātīgs sintētiskajā threat feed;
6. neviena sistēma pati nepieņem juridiski saistošu lēmumu ārpus tās kompetences.

Tad var izmērīt:

• vai signāli ir savlaicīgi;
• vai tiem ir saprotama provenance;
• vai UNKNOWN tiek saglabāts;
• vai false positive var koriģēt;
• vai saņēmējs redz atšķirību starp identitātes un fraud signālu;
• vai auditā var rekonstruēt, kāpēc konkrēts brīdinājums parādījās.

Tas jau ir jēgpilns pilots.

Nav vajadzīga “nacionāla AI krāpnieku datubāze”.

Telefona numurs ekrānā nav identitātes dokuments.

Numerācijas reģistrs var apliecināt vienu faktu.

Operators var redzēt citu.

Organizācija var apliecināt kontroli pār savu kanālu.

Tīkla autentifikācija var pamatot konkrēta zvana izcelsmes saskanību.

Fraud-detection sistēma var pievienot riska signālu.

Nevienu no tiem nevajag pārsaukt par universālu patiesību.

Labāka komunikācijas uzticamības arhitektūra neveido vienu lielu trusted/untrusted karogu.

Tā saglabā robežu starp:

kas kontrolē identifikatoru;

ko mēs zinām par konkrētās komunikācijas izcelsmi;

kādi ir krāpniecības signāli;

un kurš vispār ir tiesīgs pieņemt konkrēto lēmumu.

Tieši šī precizitāte var padarīt “verified” par drošības mehānismu, nevis jaunu sociālās inženierijas instrumentu.

Juridiskais un institucionālais statuss pārbaudīts 2026. gada 25. septembrī. “Komunikācijas identitāte”, “autoritatīvs avots/statuss”, trīs dimensiju modelis un signāla datu lauki ir autora arhitektūras darba jēdzieni, ne Elektronisko sakaru likumā noteiktas juridiskas kategorijas. Satiksmes ministrijas 23. septembra sanāksmei uz avotu pārbaudes brīdi publisks rezultātu kopsavilkums netika atrasts; autora priekšlikums netiek pasniegts kā pieņemta valsts politika.

Šis raksts ir elektronisko sakaru drošības, anti-fraud arhitektūras un regulatīvā konteksta analīze, nevis individuāla juridiska konsultācija.